laužņa,

1) [laûžņa Wenden], der Steinbruch
Spr.: atmatās un laužņās ve̦cās spirgti asni dīgtin Janš.;

2) die Kneifzange;

3) der Plumpsack
Aps.

Avots: ME II, 433

laužņa, ‡

4) = lauzs 1: izskatās pēc laužņas mežā, kur ne˙sen pluosījies īliņš Janš. Dzimtene I ² , 458. tāds kritenis, tāda i., kur ne luops, ne cilvē̦ks netiks cauri Mežv. ļ. I, 152 (ähnlich 73).

Avots: EH I, 725