leñterêt, - ẽju, intr., gehen, wackeln: pa kāju taciņu lenterēja pare̦ti gaŗāmgājēji Stari I, 199. Refl. - tiês, zappeln, baumeln: kājas vien pa gaisu lenterējās MWM. II, 419, Smilt. Vgl. lenderēt.

Avots: ME II, 451

leñterêt: aus nd. lentern "müssiggehen, herumschlendern", s. Sehwets Unters. 70.

Avots: EH I, 734