lest (li. lèsti),

1) mit dem Schnabel aufpicken, pickend fressen:
kuo tie mani cāļi lese, pa plāniņu staigādami? Rutzau n. RKr. XVI, 131; 198;

[2) (prs. lešu, prt. lesu) = lakt (vom Hunde)
Mitau, Bauske];

3) [lest, lešu, lesu N. - Peb., die Fäden des Aufzugs (beim Weben) zählend in Ordnung bringen]; rechnen
Elv.; zählen Biel.: pēc pē̦dām lest, nach Schuhen ausrechnen Elv. [Zu lasît.]

Avots: ME II, 454

lest,

1): auch Dunika;

3): "save̦lkuot aude̦klu, samest dzijas uz kāršu dakšiņām" Ramkau; "šķirstīt pamīšus pa vienai vai vairākām vietām" Auleja: kai izjūk šķiemiņi, vajag l., kāļ pārleš visu aude̦klu ebenda; raksts le̦sts ("?") sarkanu dziju Fil. mat. 129; ‡

4) "kaut kuo taisīt nuo daļām" Nautrēni: i. statini.

Avots: EH I, 735