lišķēt

lišķêt, - ẽju,

1) intr., schmeicheln:
viņš lišķēja tiesnesim. līšana un lišķēšana nebija viņa dabā Alm.;

2) falsch sein
U.; lišķē̦tas sāpes, simulierter Schmerz Purkalit.

Avots: ME II, 475