liẽdât, -ãju, intr., freqn. zu lìst, wiederholt kriechen, hin- und herkriechen Smilt.: simtiem mūdžu liedā Mahlberg. bitītes liedā, me̦du sev smeļ Rainis.

Avots: ME II, 492

liẽdât, ‡

2) liedāt (> ostle. līduot) Warkl. "liduot".

Avots: EH I, 752