lielceļš
liẽlceļš,
liẽlceļš, [liẽceļš PS.], hier
- ceļš [zunächst wohl aus * lirceļš < * lilceļš, vgl. lils "liels" Mar. und lincelš] Mar. n. RKr. XVII, 127,
die Landstrasse: gāju pa teciņu uz lielceļa pusi A. XII, 336.
Avots: ME II,
497
lielceļš
liẽlceļš:
abi puši lielceļam BW. 19347.
bruģē̦tu lielceliņu 9411.
Avots: EH I,
754