lielum
liẽlum, auch lielumu, wohl der Instr. Sing. von lielums, zur Verstärkung von liels: lielum liels, sehr gross: lielumu lielā daļa lapu bija nuobirušas Kleinb.
Avots: ME II, 502
Avots: ME II, 502
lielum
liẽlum,
1): pa l. lielai daļai Janš. Dzimtene I 2 , 68; ‡
2) "oberflächlich":
l. pārrevēju; i[r] vēl zâles pieauga Auleja.
Avots: EH I, 755
1): pa l. lielai daļai Janš. Dzimtene I 2 , 68; ‡
2) "oberflächlich":
l. pārrevēju; i[r] vēl zâles pieauga Auleja.
Avots: EH I, 755