likšķēt

likšķêt, - ẽju, lügen, schwatzen, schmeicheln Wolm., Erlaa, Lub.: kaut tie likšķi nelikšķējuši, ka es rupju dziju vērpu BW. 8402; likšķēt un pielabināties MWM. VI, 591. S. lišķêt.

Avots: ME II, 467


likšķēt

likšķêt, der Schwätzen, Schmeichler BW. 8402. S. lišķis.

Avots: ME II, 467


likšķēt

likšķêt: auch Lasd. u. a. n. FBR. IX, 148, (schmeicheln) Sessw.

Avots: EH I, 741