litauris

litauris,

1) "palaidnis" Golg., [Wenden, Sessw.; ein Bettler
Bers.; 2) litaũris Neu - Wohlfahrt, litaũrs Lemsal, ein Dummkopf, ein Ungeschickter. - Aus d. Litauer? Vgl. vazājas apkārt bez darba kâ litauers Ruj.]

Avots: ME II, 475


litauris

litauris,

2): auch Nötk.; "gļē̦vs, slinks cilvē̦ks" N.-Laitzen; dzīvājis kâ viens l. ("?") Pas. VIII, 20.

Avots: EH I, 745