lituôt, intr., vorischtig auftreten: kas nu tā par braukšanu ar neapkaltu zirgu pa tik akminaiņu ceļu! redz, kâ nagi atspaidīti: nabadziņš jau lituo vien Lubn. Etn. III, 1. [Zu laitît (s. dies)?]

Avots: ME II, 475

lituôt: zur Bed. vgl. auch ‡ àizlituôt.

Avots: EH I, 745