Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'luļ' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'luļ' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (4)

luļa

‡ luļa "?": l., l. mans vīriņš, ka tas laba nesaprata: es taisīju klētī cisas, viņš aizgāja pieguļā BW 27084, 2 var.

Avots: EH I, 761

luļķis

luļķis U.,

1) die Mutterbrust;

2) ein Saughorn, Saugbeutel
LKVv.;

3) ein Mutterkalb. -
Auf d. lullen "saugen" beruhend? S. auch ļuļˆķis.]

Avots: ME II, 512

luļļa

‡ luļ̃ļa Frauenb. "eine hölzerne Pfeife (zum Rauchen)".

Avots: EH I, 761

Šķirkļa skaidrojumā (6)

ļuļķēt

ļuļˆķêt C., luļķêt U., [Ruj.], -ẽju, rauchen, schmauchen: pīpi puikas luļķē̦dami gandējuši B. Vēstn.

Avots: ME II, 542

ļuļķis

ļuļˆķis C., [N.-Peb., PS.], Etn. I 34, [Grünh., Üxkül], luļķis U., MWM. X, 272, [Ruj. (in Ruj. mit ļ̃), Bers., Mar., luļˆķis N.-Schwanb.], ļuļ̃ķene Smilt., acc. s. ļuļķeni RA., eine k1eine Pfeife, die man nicht aus dem Munde legt: dē̦ls smēķēja mazu ļuļķīti JK. V, 119; [ļuļ̃ķis Muremois, Kalz., ļuļˆķis 2 Gr.-Rönnen, eine hässliche Pfeife. In Sehren = luļķis 2.] Aus poln. lulka [od. wruss. люлька dass.]

Avots: ME II, 542

lullo

lul̃luo, lullu, luļ̃ļu, Interj. beim Einwiegen kleiner Kinder, eia popeia: lulluo, lulluo, pūpuo, miega māte šūpuo Etn. II, 43, kuškú lullú, mazi bē̦rni, kaķi putru apē̦duši BWp. 2051. lullu, luļļu, maziņā Poruk. lulu, mazais bērniņ! BW. 2068. [Vgl. dazu Berneker Wrtb. I, 759.]

Avots: ME II, 512

mīlulis

mĩlulis (f. - le), [mīļulis Wid.], der Liebling: publikas mīlule A. XI, 745. mani mazie mīluļi Apsk. v. J. 1903, S. 584.

Avots: ME II, 645

priežuda

priẽžuda, der vordere Teil des Brotofens, wo man beim Fegen des Ofens die glūhenden Kohlen zusammenscharrt Grünh.: pemšu kādu klēpīti žagaru, iemet'tsu priežudā, varēsi paguozēties. izvilcis luļķi, piegāju pie prie̦tudas. pavandīja ar pirkstu sprikstīs, lai sadabũtu kādu uogli Alm. Wohl ein Lituanismus; vgl. priẽdaza.

Avots: ME III, 399

suļķēt

suļ̃ķêt Arrasch, (mit ùļ 2 ) Adl., suļˆķêt Dubena, Saikava, Goig., Lubn., -êju Erlaa und Gr.-Jungferh, n. U., sulķît, -ĩju Laud., rauchen: tabaku sulķē Druva 11, 770. namiķis suļķēja kaļķi MWM. VI, 658. Reimwort zu ļuļķêt und tuļķêt. Vielleicht aus suķêt + tuļķêt oder luļķêt; oder nebst ahd. swelhan "verschlucken" u. a. zur Wurzel su̯et- (unter sulpīt)?

Avots: ME III, 1120