lust
lust,
1): cilvē̦ks vieglā dzīvē lūt (wird verwöhnt, verweichlicht)
Janš. Līgava I, 327. mēs nee̦sarn saimnieku bē̦rni, kas ilgi lūt pā mājām Bandavā II, 93. miesa ātri lūt, kļūst ... neizturīga 336; ‡
2) sich abwärts neigen, zu erschliessen aus
lutušas ausis, herabhangende Ohren Salis.
Avots: EH I, 763
1): cilvē̦ks vieglā dzīvē lūt (wird verwöhnt, verweichlicht)
Janš. Līgava I, 327. mēs nee̦sarn saimnieku bē̦rni, kas ilgi lūt pā mājām Bandavā II, 93. miesa ātri lūt, kļūst ... neizturīga 336; ‡
2) sich abwärts neigen, zu erschliessen aus
lutušas ausis, herabhangende Ohren Salis.
Avots: EH I, 763