lutināt

lutinât, tr.,

1) hätscheln, verwöhnen, verzärteln:
māte īstuo meitu lutinājuse LP. VI, 606;

[2) me̦du lutinât L., Bergm. n. U., Honig läutern.
Zu ahd. lotar "locker" u. a.; vgl. dazu Berneker Wrtb. I, 748].

Avots: ME II, 516


lutināt

lutinât, ‡

3) locken:
kad tev[i] ... blēži lutina (jetzt dafür: vilina) Getzel Spr. Salom. 1, 10 .

Avots: EH I, 763