[luģene Trik., Dond., = ļebene 1.] luģenīte, die Lappige, Zerknillte: ce̦pure, mana luģenīte, meitu sviesta ievienā BW. 11581.

Avots: ME II, 510

luģene: nuorāvis sev ve̦cuo ziemas luģeni nuo galvas Janš. Līgava I, 113 (ähnlich II, 238).

Avots: EH I, 760