lāsma

lāsma, der Schimmeŗ das Funkeln Druw.: it lâ blāzma karstā vasaras vakarā ze̦lta lāsmām izplūstu pie debesīm Stari II, 573. [Vgl. lāsuôt 2.]

Avots: ME II, 441


lāsma

lāsma: "blāzma" Frauenb.; eine grosse Flamme (lãsms) Salis.

Avots: EH I, 729