lēcins

lēcins, [(bereit) willig Bers.]: es pa˙priekšu tautu dē̦lu par trīs gadi saderēju; nu lēcina (Var.: lē̦kana, le̦skana, lētina, lē̦ta, gatava) gājējiņa, nula teiču māmiņai BW. 15442, 1; 14935.

Avots: ME II, 455