lē̦kma,

1) der Aufgang:
sākumā vakara blāzma, tad nakts un mēness lē̦kma MWM. VI, 807;

[2) in Gr. - Rönnen ("lẽ̦kma"), Laud. und Kalzenau = lèkme.]

Avots: ME II, 457

‡ II lê̦kma ² Salis "piede̦gusi, rūgta šķīsta putra".

Avots: EH I, 736