lẽ̦tdabis, f. - be, der (die) Leichtsinnige: tu, puisīti, lē̦tdabīti BW. 21706, 1. mūs[u] māsiņa, lē̦tdabīte, tikkuo līdza neaizgāja Ltd. 906. sirsiņ, mana, lē̦tdabīte! BW. 124, 1.

Avots: ME II, 462

lẽ̦tdabis: ein Leichtgläubiger Frauenb.; pie lē̦tdabēm tā nepiede̦r Janš. Līgava I, 11.

Avots: EH I, 739