lētticīgs

lẽ̦tticîgs [Dond., Salis, Wolm., Wandsen, lẽtticîgs Drosth.], leichtgläubig: lētticīgs cilvē̦ks, lētticīga sirds RSk. I, 122. tautu meita lētticīga, līdzi vien taisījās BW. 598.

Avots: ME II, 463