līkstît, -ĩju, intr., freqn. zu lìkt,

1) sich umhertreiben:
te katru dienu par šuo e̦ze̦ru līkstījuot JU.;

[2) lìkstît, sich fleischlich vermischen
Planhof ]. Refl. -tiês, gebückt arbeiten Planhof ].

Avots: ME II, 487

līkstît, ‡

3) = šũlât (?): viņš iemeta tuo (scil.: bē̦rnu) šūpulī un līkstīja zuobus sa˙cirtis, ka bē̦rns pa šūpuli uz augšu un zemi leca Zeibolts.

Avots: EH I, 749