lĩnis, [lĩns (li. lýnas) Nigr., Salis, Schrunden, līns LKVv. (neben līnis!)], die Schleie (tinca vulgaris): zirgi un guovis gludi kâ līņi. [Zu apr. linis, serb. lȉń, poln. lin dass.; vgl. Berneker Wrtb. I, 722 f., Osthoff MU. IV, 116, Boisacq Dict. 565.]

Avots: ME II, 489

I lĩnis: auch C., Ermes, Mesoten; slavēja ... kâ līnīšus kumeliņus BW. 17191.

Avots: EH I, 750

‡ II lĩnis: Plvv. I, 78, 103, = lĩniņš.

Avots: EH I, 750