lũka, Demin. lũciņa, lũks Smilt., die Luke. [Nebst estn. lūk aus mnd. luke.]

Avots: ME II, 518

‡ II lūka Lng., = lûks IV: lai var lūčiņas (Var.: lūkus 36710) lupināt Tdz. 36715.

Avots: EH I, 764