lũrêt, -u, -ẽju, lauern: vīriņš lūr un skatās Etn. II, 174. Refl. -tiês, lauern: Bē̦rtulītis lūrējās miežu gubas galiņā Etn. IV, 100. es pa luogu lūrējuos BW. 8127. [Nebst estn. lūrima aus mnd. luren.]

Avots: ME II, 520

lũrêt, Refl. -tiês; līdis uz rijas augšas l. Pas. X, 24 (aus Serbig.).

Avots: EH I, 764