lūze

lūze, lûza ² Matkuln,

1) eine Schwache, Hinfällige:
neduomā tu, tautieti, ka es tada lūze būtu! BW. 21780;

[2) lûze ² Bauske "= ieplîsums": stīvā drēbē ir lūze.) Zu lûzt.

Avots: ME II, 520