malks

màlks [auch C.] (li. mal̂kas), [mal̂ks Bl.], màlka PS., mal̂ka 2 Kand., der Schluck, Zug: [vienā malkā izdzert U., in einem Zuge leeren. es tā alus nuodzēruos pa mazām malciņām U.] pasniedzi malciņu ūdens. dzer, mutīte, pilnu (Var.: gaŗu, lielu) malku! BW. 19596. Fig.: sūrais likteņa malks iztukšuots Aps. dzert dzīvību un gaismu pilniem malkiem Vēr. II, 172. [Wohl zu sloven. mláka "Lache, Pfütze", urslav. *melko "Milch", gr. μέλχιον· χρήνη Hes., s. KZ. XLIV, 66, Berneker Wrtb. II, 34 und 72, Petersson Heterokl. 239.]

Avots: ME II, 558


malks

màlks: dzert ar mal̂ku 2 Siuxt "dzert pilnām mutēm". Zur Etymologie s. auch Preveden Language V, 152 ff.

Avots: EH I, 781