mēlene

I mẽlene [Alschw.], ein dunkelblaues Tuch Gold.: mēlene - zila vilnaine Plutte. uz tumšas villaines, uz tâ sauktās mēlenes A. XX, 376. Im VL. wird das Gefieder der Elster mit mēlene bezeichnet: sīlim sagša, dzenim raibe, žagatai mēlenīte BW. 2693. Vgl. mēles, mēļš.

Avots: ME II, 614


mēlene

I mẽlene: es nuoaudu villainīti pe̦lē̦kām maliņām; kad uzsedzu mugurā, kâ bajāra mēlenīte Tdz. 39797; "eine dunkle Jacke (?), ein Plaid aus gekauftem Tuch" Gold. n. BielU.

Avots: EH I, 806


mēlene

[II mèlene N. - Peb., Bers., mèline 2 Warkh., Warkl., mēlenīte, eine Art Pflanzen mit zungenförmigen Blättern: tre̦kna auga mēlenīte taukajā dārziņā BW. 35513 var.]

Avots: ME II, 614


mēlene

II mèlene: der Wegerich C.

Avots: EH I, 806