mẽrķêt, -ẽju,

1) zielen:
viņš mērķēja uz putnu, bet neķēra. [uz kādu lietu mērķēt, zielen (mit Worten) U.;

2) bezeichnen
U.] Refl. -tiês, spielend, albernd eine Flinte oder etwas Flintenähnliches wiederholt auf etwas richten, aber auch überhaupt Unsinn treiben, albern: kuo tu te mērķējies ar tuo bisi? nemērķējies tik daudz! sei nicht so albern Dond., Kand., Ahs., Mat.

Avots: ME II, 620

mẽrķêt, Refl. -tiês, ‡

2) "rādīties zināmā vietā, virzīties pa zināmu vietu" Salis: saulīte paliek bieza; tas zilums ar tanī ceļā mērķējas ("lietus mākuonis arī kāpj augšup saulei priekšā").

Avots: EH I, 808