I mîkna ^2, der Teig Nigr., Gr. - Essern: [maizes mīkna abrā Janš. Dzimtene ² II, 448.] pūŗu mīkna Apsk. v. J. 1903, S. 68. piekŗaudamā varē̦tu vārīt mīknas putru LA.

Avots: ME II, 641

II mîkna ^2, das Rätsel Tahm. n. St. u. U.: kas manu mīknu atminēs? Wischm. 113. ne mīknā tuo nevarēja duomāt, nicht von ferne, nicht im Traume konnte man das denken Biel. n. U.

Avots: ME II, 641

III mîkna ² "Tauwetter" Pampeln.]

Avots: ME II, 641

III mîkna ² : uz mīknu vēl nerādās BielU., Tauwetter scheint noch nicht kommen zu wollen.

Avots: EH I, 821