mīzināt

mĩzinât, fakt. zu mìzt,

1) harnen lassen:
ve̦dat paši, panāksnieki, savas mietas mīzināt! RKr. XVI, 243; [ähnlich BW. 34907, 35199 var.] bē̦rnu mīzināt, ein Kind abhalten;

[2) ohne Aufhören fein regnen
Edwahlen].

Avots: ME II, 650


mīzināt

mĩzinât, ‡

3) mit einer ätzenden Flüssigkeit bespritzend sehmerzen maehen (von Ameisen)
Stenden: kad skudras tev mĩzinās kājas, gan tad redzēsi.

Avots: EH I, 823