mīzināt
mĩzinât, fakt. zu mìzt,
1) harnen lassen:
ve̦dat paši, panāksnieki, savas mietas mīzināt! RKr. XVI, 243; [ähnlich BW. 34907, 35199 var.] bē̦rnu mīzināt, ein Kind abhalten;
[2) ohne Aufhören fein regnen
Edwahlen].
Avots: ME II, 650
1) harnen lassen:
ve̦dat paši, panāksnieki, savas mietas mīzināt! RKr. XVI, 243; [ähnlich BW. 34907, 35199 var.] bē̦rnu mīzināt, ein Kind abhalten;
[2) ohne Aufhören fein regnen
Edwahlen].
Avots: ME II, 650