maltuve
mal˜tuve [>ostle. maltive BW. 13709, 1 var.] (li. maltùvė "Handmühle"), maltuva (li. maltuva],
1) die Mahlkammer; die Mühlenkammer, wo das Getreide aufbewahrt wird
Bergm. n. U.: viņa dzied ābele, es bāliņa maltuvē (Var.: maltuvā) BW. 392, 2. bāliņ, tava maltuvīte skaļu kuoku uztaisīta: dziedu brā`a maltuvē, atskan tautu sētiņā 371, 6;
2) maltuviņa, die Handmühle:
atradu savas ruokas maltuviņu BW. 22560 var.
Avots: ME II, 559
1) die Mahlkammer; die Mühlenkammer, wo das Getreide aufbewahrt wird
Bergm. n. U.: viņa dzied ābele, es bāliņa maltuvē (Var.: maltuvā) BW. 392, 2. bāliņ, tava maltuvīte skaļu kuoku uztaisīta: dziedu brā`a maltuvē, atskan tautu sētiņā 371, 6;
2) maltuviņa, die Handmühle:
atradu savas ruokas maltuviņu BW. 22560 var.
Avots: ME II, 559