mantāt

I mantât, feien: visu tuo, kuo gar bērniņu dara, lai viņam nepiesistuos ne+kāds ļaunums, sauc mantāšanu. mantāt mantā ne+vien bē̦rnus, bet arī luopus (aus Ranken) JK. VI, 21. - Vgl. apmantât 1.

Avots: ME II, 562


mantāt

[II mantât "ändern" Lng., Für. I.]

Avots: ME II, 562


mantāt

[III mañtât Nigr., Stenden "gewinnen, erwerben": nu tu tirgū esi labi mantājis.]

Avots: ME II, 562


mantāt

III mañtât,

1): auch Ev.;

2) màntât Auleja, = lietât, gebrauchen, benutzen.

Avots: EH I, 782