I mar̂ga,

1) das Geländer:
dzelzs tilta margas MWM. v. J. 1896, S. 770 [Lesten]. Anna apsēžas uz margām Vēr. II, 464;

2) "zirgu piesienamie kuoki (pie kruoga u. c.)": zirgu piesiet pie margas Aps. III, 19. zirgi jau bez griešanas... pieskrien pie apkrimstām margām A. v. J. 1901, S. 771;

3) die Gallerie, das Kirchenchor, die Emporen
U.: dziedātāji nuostājas uz margām Adsel;

[4) margas "Gardinen"
Borchow; "fein gestrickte Zacken" Zaļmuiža;

5) mar̂gas Warkl. "die Hölzer unter einer
sìena kaudze"]; ietaise (Einrichtung): padarīšana": man visa marga izjuka Altenwoga. [Wenigstens in den Bed. 1-4 nebst me̦rga zu urslav. merža "Netz, Gitter", s. Fortunatov AfslPh. IV, 580, Berneker Wrtb. II, 38 f., Trautmann Wrtb. 182, Petersson Zur slav. u. vergl. Wortf. 27.]

Avots: ME II, 563

I mar̂ga: auch Lubn., N.-Peb.; wenigstens in der Bed. 4 zu marga II 4 zu stellen!

Avots: EH I, 783

IV mar̂ga C., [Arrasch, Jürg., Bers., N.-Peb., Warkl.], = me̦r̂ga, feiner Regen: [maza mar̂dziņa lietus Lis.]

Avots: ME II, 563

IV mar̂ga: auch Golg., Lubn. Zu marga II gehörig?

Avots: EH I, 783

V mar̂ga "Gewirr, Verworrenes": [diegu marga Bers., Kreuzb., Warkl.], Etn. IV, 145.

Avots: ME II, 563

V mar̂ga: gehört wohl zu marga II.

Avots: EH I, 783