I mar̂ga,

1) das Geländer:
dzelzs tilta margas MWM. v. J. 1896, S. 770 [Lesten]. Anna apsēžas uz margām Vēr. II, 464;

2) "zirgu piesienamie kuoki (pie kruoga u. c.)": zirgu piesiet pie margas Aps. III, 19. zirgi jau bez griešanas... pieskrien pie apkrimstām margām A. v. J. 1901, S. 771;

3) die Gallerie, das Kirchenchor, die Emporen
U.: dziedātāji nuostājas uz margām Adsel;

[4) margas "Gardinen"
Borchow; "fein gestrickte Zacken" Zaļmuiža;

5) mar̂gas Warkl. "die Hölzer unter einer
sìena kaudze"]; ietaise (Einrichtung): padarīšana": man visa marga izjuka Altenwoga. [Wenigstens in den Bed. 1-4 nebst me̦rga zu urslav. merža "Netz, Gitter", s. Fortunatov AfslPh. IV, 580, Berneker Wrtb. II, 38 f., Trautmann Wrtb. 182, Petersson Zur slav. u. vergl. Wortf. 27.]

Avots: ME II, 563

I mar̂ga: auch Lubn., N.-Peb.; wenigstens in der Bed. 4 zu marga II 4 zu stellen!

Avots: EH I, 783

II marga,

1) auch margs, Flitter: margu viju vainadziņu BW. 515, 3. krustiņiem, mardziņiem tautu meitas vainadziņš 24249, 3 var.;

2) "?": egle ēvelējuot atstāj maz margu Konv. ¹ 411;

3) Schimmer
U.;

4) [mar̂ga ² Bauske, N.-Bartau, eine Stickerei]:
es saspriedu linu sauju pa vienai šķiesniņai, ka varēju svešus ļaudis ar margām apmarguot (Var.: ar migliņu apmigluot) BW. 25236, 1. [Wenigstens in den Bed. 1 und 3-4 nebst mirdzêt (s. dies), li. márgas "bunt", mar̃guoti "bunt schimmern"vielleicht (nach Froehde BB. VII, 331) zu got. maúrgins "Morgen" (wozu Feist Wrtb. ² 264 f. zu vergleichen ist) oder (nach Lidén Srud. 78 ^1, Fick Wrtb. III ^4, 313) zu an. myrkr "dunkel" u. a.; vgl. auch Stokes Wrtb. 220 und Prellwitz Wrtb. ² 31.]

Avots: ME II, 563

II marga,

1): die Bed. "Flitter"
ist ganz unsicher; vgl. auch BW. 5869 nebst den Varianten;

4): marga Auleja, plur. mar̂gas Warkl., die Spitzen (Frauenhandarbeit);
šķeternica tautu meita diegus vien šķeterēja; ... diegu m. ("?"; Var.: murga) ruociņā BW. 7024, 1; ‡

5) "?" : edz kur m. vācelīte (Var.: me̦ldiem šūta vācelīte) pār jūriņu atlīguoja; līguos pate šuvējiņa pakaļ margas vācelei BW. 16793, 1.

Avots: EH I, 783

III marga, = mē̦rga, das Mädchen: nelaulātu margu (Var.: mārgu) ve̦d BW. 18463 var. [Wohl mit hochle. ā aus ē̦.]

Avots: ME II, 563

IV mar̂ga C., [Arrasch, Jürg., Bers., N.-Peb., Warkl.], = me̦r̂ga, feiner Regen: [maza mar̂dziņa lietus Lis.]

Avots: ME II, 563

IV mar̂ga: auch Golg., Lubn. Zu marga II gehörig?

Avots: EH I, 783

V mar̂ga "Gewirr, Verworrenes": [diegu marga Bers., Kreuzb., Warkl.], Etn. IV, 145.

Avots: ME II, 563

V mar̂ga: gehört wohl zu marga II.

Avots: EH I, 783