matpina, matpine [Kreuzb.], matpinis, matpīne, auch ein Demin. matpiniņš BW. 5523, 2, das Haarband: vīra māte izpin brūtei matpinu nuo bizas BW. III, 1, 79. matus pina vienā bizē, kuŗas galā iepina vai piesēja matauklas, matpinas Etn. IV, 107 (aus Bers.). plata zīda matpine Janš. ze̦lta un sudraba matpiņi Druva I, 275. Zu pît.

Avots: ME II, 566

matpina: lûku pinu matpinā BW. 16921.

Avots: EH I, 785