maukuôt, huren: kad zemes iedzīvuotāji maukuo saviem dieviem pakaļ II Mos. 34, 15. Refl. -tiês, sich mit Hurerei abgeben U. Subst. maũkuôšana, Hurerei.

Avots: ME II, 569

maũkuôt, Refl. -tiês, ‡

2) maũkaties Salis, einander
"maũka I" schimpfen.

Avots: EH I, 786