mazguôt, mazgluôt, Knoten knüpfen; Part. mazguots [li. mazguotas], verknotet,knotig: aug ar mazguotiem zariem Konv. ¹ 386.

Avots: ME II, 572

mazguôt, ‡ Refl. -tiês Frauenb., Knoten bilden. diegs sāk m. (kad šuj).

Avots: EH I, 787