mednieks, medinieks U., [Lesten], medenieks, (f. -niece) der Jäger: mēžsargi staigājuši un ķe̦rstījuši malas mediniekus Upīte Medn. laiki 3. es bij [u] putnu medinieks BW. 30490. Diānas mednieču daiļajam baram nav laika MWM. XI, 179.

Avots: ME II, 590

mednieks: auch Lng.; m. (Var.: ģēģer[i]s) pūte eglienā BW. 9514 var. meitu m. Dunika. Dazu ein pejoratives Demin. mednieķelis Daugava 1933, S. 193.

Avots: EH I, 795