mekšķēt
mekš(ķ)êt,
-ẽju, tr.,
schaufeln, einhauen: viņš tagad vare̦ni mekšķē biezputru Paul. Refl.
-tiês, sich mit dem Schaufeln, Mischen abgeben, pantschen: tiesājamais jau gadus 10 mekšējas ar sviestu B. Vēstn.
Avots: ME II,
594
mekšķēt
mekš(ķ)êt,
-ẽju, tr.,
schaufeln, einhauen: viņš tagad vare̦ni mekšķē biezputru Paul. Refl.
-tiês, sich mit dem Schaufeln, Mischen abgeben, pantschen: tiesājamais jau gadus 10 mekšējas ar sviestu B. Vēstn.
Avots: ME II,
594
mekšķēt
mekšķêt, ‡
2) "ar mešķi ārā vilkt vai meklēt" Salis.
Avots: EH I,
797