mel˜dija, meldeja BWp. 564 [aus Brucken], mel˜diņš [Wolm., Salis], die Melodie [hieraus entlehnt]: bē̦rns laiž meldiņu vaļā, das Kind flennt; meldiņu uzņemt, eine Melodie anfangen.

Avots: ME II, 595

mel˜dija: dzied ... uz visām meldijām BW. 564; 8. meldiju vilkt Dunika, laut weinen.

Avots: EH I, 798