mentēt

meñtêt, -ẽju, maischen, quirlen: tas ļuodzījās un ar savām svabadajām ruokām kâ ar mentēm mentēja gaisu nuo priekšas nuost LA.

Avots: ME II, 602


mentēt

meñtêt,

1): auch Ramkau;

2) mit einer
meñte schlagen Lems.;

3) "gehen"
Warkl: (mit en): m. pa dubļiem.

Avots: EH I, 780