mešlīgs

mešlîgs, mešļîgs, ergiebig (von der Ernte): kad graudi bagātīgi me̦tas, tad saka, ka labībai laba mešļa, ka viņa mešļīga Konv. 1 245. šuogad mešlīgi rudzi Ahs. [auch: mešlīgs lietus Dond.].

Avots: ME II, 606