mežaînis, der Waldbewohner, der Wälder, der Waldmensch, der Wilde: viņš jau pa+visam mežainis Tals. tīri gribēsi mani pataisīt pa mežaini Sil. Auch von wilden Tieren, namentlich vom Bären und Wolf: uz dzelzceļa sabraukti vilks ar lāci; abi mežaiņi uz sliedēm plūkušies Tēv. (kultūra) mežaiņus iz meža sauca Lautb.

Avots: ME II, 609

mežaînis: neiztiek pat bez vadātāja, mežaiņa ("?") vai citiem gariem, ķēmiem un spuokiem R. Ērglis Pel. bar. vect. 42.

Avots: EH I, 804