meženieks
[meženiẽks, mežiniẽks, f. -niêce,
1) ein im Walde Hausender, der Waldbewohner
[mežnieks Karls., Veselis Saules kaps. 11], Wäldler, die - in, im Gegensatz zu laucinieks: pumpuraiņus cimdus adu, laucinieku gaidīdama; vē̦lns atspēra meženieku ar tām kārkla vīzītēm BW. 7272, 1. dziedāja visas laucinieces, ne lapiņa nečabēja, dziedāja viena mežiniece, uozuolam zīles bira VL.;
2) der Waldarbeiter
[mežinieks Austriņ], ein Mensch, der mit einer Arbeit im Walde beschäftigt ist, namentlich der Holz vom Walde nach Hause führt: mežinieki brauc malkā. meženiekus ar kārti saņēma mājenieki ar dažādām dziesmām BW. I, 174;
3) der Wolf
Mag. IV, 2, 128.
Avots: ME II, 609
1) ein im Walde Hausender, der Waldbewohner
[mežnieks Karls., Veselis Saules kaps. 11], Wäldler, die - in, im Gegensatz zu laucinieks: pumpuraiņus cimdus adu, laucinieku gaidīdama; vē̦lns atspēra meženieku ar tām kārkla vīzītēm BW. 7272, 1. dziedāja visas laucinieces, ne lapiņa nečabēja, dziedāja viena mežiniece, uozuolam zīles bira VL.;
2) der Waldarbeiter
[mežinieks Austriņ], ein Mensch, der mit einer Arbeit im Walde beschäftigt ist, namentlich der Holz vom Walde nach Hause führt: mežinieki brauc malkā. meženiekus ar kārti saņēma mājenieki ar dažādām dziesmām BW. I, 174;
3) der Wolf
Mag. IV, 2, 128.
Avots: ME II, 609