mežģêt, -ẽju, tr.,

1) verrenken, verstauchen:
kāju, ruoku. pēc kāda kājas mežģējuma man nācās sešas nedēļas palikt istabā Dz. Vēstn.;

[2) "siet, cilpuot";

3) "jaukt" Wessen].

Avots: ME II, 610

mežģêt,

1): auch Wessen; ‡ Refl. -tiês AP., = mežģîtiês (?).

Avots: EH I, 804