miņķins

miņ̃ķins,

1) der Iltis
(vgl. meņ̃ķins);

2) der Schelm
PS., Wolm., Ruj., Smilt.: kuo tu tam darīsi? tas tik ir miņķins! Etn. II, 113. [Auf mnd. mink "Art Fischotter" beruhend.]

Avots: ME II, 631


miņķins

miņ̃ķins,

1): auch FBR. IV, 96 (aus Lems.); der Nerz
Zeme, daba, tauta II, 355;

3) die Katze
(mit iņ̃ ) Lems., Seyershof.

Avots: EH I, 816