midzīt

‡ midzît (li. mìginti ) Lis., Warkl., Etn. IV, 146, (praes. -dzu ) Oknist, (praes. -īju ) Römershof n. FBR. VIII, 106, (midzêt) Pilda, = midzinât 1: bē̦rnu midzīdama, es pati arī biju nuolikusies Janš. Bandavā II, 237.

Avots: EH I, 811