miegulis (f. - le), ein verschlafener Mensch, Schlafmütze [Fest., Mar., Stelp., (hier mit "iẽ") Planhof]: gaŗām gāju linu druvu, i vaiņaga nepacēlu; liniņš mani nuolamāja: miegulīte, snaudulīte! BW. 28343. mātes meita miegulīte 4702.

Avots: ME II, 651

miegulis: auch (mit iẽ ) Frauenb.; ar visiem mieguļiem Pas. XIII, 115. snaudulīši, miegulīši BW. 21981, 2 var. snaudule, miegule 25237.

Avots: EH I, 824