miekšķēt
miekšķêt,
1): m. (mit iê ) pastalas Erlaa. nu lij spēcīgi, nu miêkšķē zemi ebenda; ‡
5) viel essen:
kad izstrādājas, tad ar miêkšķē Erlaa.
Avots: EH I, 824
1): m. (mit iê ) pastalas Erlaa. nu lij spēcīgi, nu miêkšķē zemi ebenda; ‡
5) viel essen:
kad izstrādājas, tad ar miêkšķē Erlaa.
Avots: EH I, 824