migluojs, miglājs N. - Schwanb., migluôts,nebelig, umnebelt:sak[a] saulīti nete̦kam migluojā rītiņā BW. 24480. migluotā rudens naktī MWM. VIII, 889. dievnams kalnu migluotā galā Vēr. II, 716. viņi malduoties pa migluojiem prātuojumiem A. v. J. 1896, S. 74.