mil˜tums,

1) Mehlichtes, Mehlspeise
U.;

2) ein Krümchen, ein Weniges:
viņš ne+viena miltumiņa nav baudījis (von Kranken), er hat ja nicht ein Krümchen genossen U. divas dienas viņš neņēma mutē Seibolt. man vēl savs kaktiņš un savs miltumiņš Plūd. Rakstn. I, 133.

Avots: ME II, 628

mil˜tums,

1): kad zirgs dabū miltumu, tad ir stingrāks Salis. es vārīju kārtiņus un negribēju tuo ūdeni zemē liet. tur jau tâ˙pat savs m. klā[t] FBR. XVI, 93 (aus A.-Ottenhof). ūdens - tas ir mans aizdars, tas ir mans m. (ich lebe von Wasser und Brot allein)
Kalz. n. BielU: tur kur ēdiens un kur m. ("?"), tur mušas briesmīgi Salis. duod salmus vie[n], - tur ne˙kas nav, ne miltumi ("?"); ne˙kā Orellen; mil˜tumi, = mil˜ti, Mehl Seyershof;

2): auch Salis, Seyershof.

Avots: EH I, 815